Category Archives: pasakas

jurģi jāņos ziemassvētkos


Kamēr Ziemassvētkos varējām dziedāt seno dziesmu par sidrabiņa lietiņu, Hofmanis gatavojās Jurģiem. Tātad Hofmaņa pasakas šajos ziemassvētkos atrada savas mājas un tagad to adrese būs hofmaņapasakas.lv . Tagad tik Hofmanim pašam jāatrod mājas, tad jau visi būs pie vietas:)
Vienu neērtību gan būšu sagadājis tiem, kuri ir pierakstījušies uz pasaku piegādi mājās, t.i. epastā –  tiem atvainojos par sagādātajām neērtībām un lūdzu reģistrēties vēlreiz, izmantojot formu labajā malā. Tagad 2 gadus apsolos nemainīt mājvietu pasakām.

paslinkošu un padalīšos

Pārsvarā visi mēģināja vakar vai aizvakar savilkt galus kopā un norēķināties ar 2011. Es to darīšu šodien. Neslēpšu, ka Worpress man ļoti palīdzēja, tādēļ – liels paldies WP mērkaķiem 🙂

Izvilkums noWP sagatavotā kopsavilkuma (diemžēl angļu valodā) :

The concert hall at the Syndey Opera House holds 2,700 people. This blog was viewed about 31,000 times in 2011. If it were a concert at Sydney Opera House, it would take about 11 sold-out performances for that many people to see it.

Click here to see the complete report.
Viss 2011. gada kopsavilkums šeit. 

riteņbraucēji un krievu valoda


Jau aptuveni nedēļu nedod miera Innocent caffee (ILLY) un Rīgas satiksmes strīds par velosipēdu novietni kafejnīcas priekšā Blaumaņa ielā. Stāsts sekojošs: ILLY caffee šovasar ne bez cīņas ar Rīgas Satiksmi tomēr dabūja atļauju izveidot velosipēdu novietni kafejnīcas priekšā, ko arī par saviem līdzekļiem izdarīja. Šobrīd vienošanās ar RS ir beigusies un kafejnīca ir spiesta noņemt velonovietni. Tiktāl viss skaidrs, vienošanās to paredz, puses to pilda. Formāli viss ir pareizi.
Kas tad man liekas ne līdz galam pareizs šajā situācijā? Es pats ikdienā neizmantoju velosipēdu, lai pārvietotos pa Rīgu, bet pazīstu diezgan daudzus, kuri to dara. Jā, arī šobrīd. Un, lai arī neatbalstu braukt ar riteni pa lietu vai kad snieg, tomēr respektēju viņu izvēli. Varētu pat teikt, ka riteņbraucēji Rīgā ir minoritāte, kuriem sūri un grūti nākas izcīnīt savu vietu kopējā satiksmē. Savā ziņā šobrīd Rīgas Dome tās priekšsēdētāja Nila Ušakova personā rīkojas divkosīgi – cīnoties par vienas minoritātes tiesībām runāt krievu valodā (kuras nemaz viņiem nav liegtas), taču ar otru roku un plašiem žestiem iznīcina citas minoritātes vāros centienus padarīt Rīgu VeloDraudzīgāku. Katrā ziņā, tas parāda RD un RS attieksmi pret labu servisu kā tādu un šī pilnīgi noteikti ir darvas karote gan Rīgas Satiksmes, gan arī Rīgas Domes uz labāku dzīvi un servisu orientētajā pakalpojumu Medus mucā.

jautājumi un atbildes


Šodien pilnīgi nejauši iznāca neplānota saruna ar trim dāmām, kuras sēdēja kafejnīcā pie blakus galdiņa un nekādīgi nesaprata un  nevarēja izšķirties – par ko rītdien balsot. Tika runāts gan par Vienotību, gan par Zatleru un VL, ka nevajadzētu atdot balsis Saskaņas Centram, jo par tiem jau tāpat daudzi nobalsošot. Bet, kad saruna pārmetās pie “mazajām” partijām, proti, ka balsošana par tām tik noņem balsis tām pašām ne tik labajām, bet tomēr latviešu partijām un tiek atdotas SC, neizturēju. Metu kaunu pie malas un, nesakot, ka esmu no kādas partijas, izteicu vēlmi piebiedroties diskusijai. Un tapu uzaicināts.
Es dāmām uzdevu dažus konkrētus jautājumus:
1. Vai Jūs balsojāt par esošās Saeimas atlaišanu?
– Atbilde bija “JĀ”
2. Tad kāpēc Jūs pieļaujat balsojumu par tām partijām, kuras tikko ir atlaistas?
Dāmas izskaidroja, ka viņu motivācija referendumā balsot par Saeimas atlaišanu esot bijis dabūt nost no politiskās skatuves Šķēles-Šlesera partiju.
3. Vai Jūs esat par godīgumu politikā, valsts attiecībās ar saviem iedzīvotājiem un otrādāk?
– Pēc nelielām diskusijām un iestarpinājumiem atbilde bija “principā JĀ”, pēc kā arī sākas diskusija par Vienotības un Zatlera partiju darbības un godīguma pricipiem (aizdomas par Vienotības melnajām kasēm, pelēkajiem kardināliem, ZRP šmugulēšanās ar ziedojumiem uzreiz pēc darbības sākšanas), kuras rezultātā nonākam pie secinājuma, ka arī šiem politiskajiem spēkiem principā neuzticamies.  Cita starpā arī vienojamies, ka ZZS jau automātiski esot ārpus saraksta.
Un tad atkal izskan izmisuma pilnais jautājums: Par ko tad mums rīt balsot???
Uz ko es saku, ka nebūs īsti korekti, ja es nosaukšu kādu politisku spēku, jo pats kandidēju, ka vēlos tikai likt dāmām aizdomāties par gudru izvēli savā un Latvijas labā. Tomēr viena no dāmām neliekas mierā un turpina virpināt domu par “mazajām” partijām, par kurām neizbēgami iznāk tad balsot un ka šādā gadījumā iznākot atbalstīt nevēlamo Saskaņas Centru. Šajā brīdī es viņām piesolu nosūtīt šo te materiālu, kurā ir skaidri un gaiši aprakstīts kā tiek skaitītas balsis un neviena par Pēdējo partiju nodotā balss neaiziet ne Saskaņas centram, nedz arī noņem kādai no “lielajām, labajām” latviešu partijām.
Pēc brīža šķiramies kā draugi, es tik aicinu viņas izdarīt SAVU izvēli, nevies ietekmēties no dažādu partiju iebaidīšanas (ar krieviem, ar ļaunajiem, ar oligarhiem, ar da jebko), dāmas aiziet domīgas.
Nobeigumā es gribu pateikties visiem, kas tic Pēdējai partijai un tās mērķiem, kas tic godīguma iespējamībai Latvijas politikā, kas tic labākai rītdienai. Mums izdosies!

dzert ir jāmāk un tiem, kas nemāk, nevajag ļaut


Iespējams, ka garā diena Vīna Studijas klientu dienas pasākumā bija mani sagurdinājusi, bet pa nakti sapņoju mazos murdziņus. Sapņoju, ka restorānā, kurā tobrīd strādāju (interjerā varēja redzēt visu restorānu elementus, kuros esmu strādājis) viens no apmeklētājiem sadzeras tik tālu, ka sāk plosīties un demolēt visu, kas apkārt. Tā nu es ar viņu nocīnījos visu nakti, mēģinot nomierināt gan ar vārdiem, gan ar spēku. No rīta pamodos un galīgi nebiju izgulējies, drīzāk noguris un atcerējos Kanādas pieredzi – tur,  lai strādātu restorānā par viesmīli bija jāapgūst zināšanas par iedzērušu cilvēku uzvedību, kā novērtēt, kurā brīdī ir par daudz lietots un pat bija jānoliek speciāls eksāmens, kā rezultātā ieguvu speciālu karti, kas apliecināja, ka drīkstu pārdot alkoholu. Ja, toreiz es domāju, ka tas ir kaut kāds sviests, tad šobrīd esmu citās domās. Manuprāt, ja tu pārdod alkoholu, tad arī tev ir jāuzņemas zināma atbildība par šo apdolbījušos personu un viņa rīcību, jo, kā mēs zinām, tad kaut kādā brīdī cilvēkiem bremzes pazūd.
Iespējams, tam nevajadzētu būt ar likumu noteiktam vai papildus administratīvam slogam, bet restorānu un krogu īpašnieki paši varētu vienoties par labas gribas kodeksu – izvērtēt klienta spriestspēju un nepārdot alkoholu, ja cilvēkam pietiek. Ir vairāku parametru kopums, pēc kuriem to pavisam vienkārši var noteikt.
Vismaz es priekš sevis tādu lēmumu esmu pieņēmis, jo vairāk negribas pamosties nogurušam.

nomirt 30 gados

Kaut kur izlasīju teicienu, kurš mani nobiedēja. Doma bija tāda – ka lielākā daļa cilvēku nomirst jau 30 gadu vecumā, tikai apglabā viņus krietni vēlāk. Tas man lika aizdomāties – esmu jau miris jebšu tomēr vēl spirinos pretī ?

– Кризис это тогда, когда тебе ничево не хочется. И тогда ты начинаеш хотеть чево-тo хотеть.
– Это ладно. Вот когда тебе не хочется хотеть чево-тo хотеть, вот этот кризис.
– Это не кризис, это пи**еееец..!
О чём говорят мужчины, 2010, 47. minūte

fes-ti-vāls!

Romantiska telšu pilsētiņa ābeļdārzā, apsardze, kura neliek tev justies kā noziedzniekam, bet ir spējīgi arī pajokot, daudz smaidīgu cilvēku un pilnīga brīvības sajūta. Nu tāda puķbērniska. Arī, ja alus malkots par daudz, tad nevis iet meklēt kašķi, bet atlūst zem krūma. Milzīgi tēviņu vērotājbari pie meiteņu krūšutēlu veidošanas vietas un sarunas publikā: “Viņi noteikti piemaksā, lai tiktu lipināt to ģipsi meitenēm uz krūtīm”. Arī UFO grupas neatbraukšana un organizatoru paziņojums pusdivos naktī, ka mākslinieks ir kaut kur aizķēries pieder pie LABA DABA. Arī tas, ka sestdienas vakarā vienīgā pieejamā paika ir frī kartupeļi, bet sestdienas rītā ap 10 uz jautājumu, ko var dabūt brokastīs, ēdinātājs atbild ar vieglu žāvāšanos un tekstu, ka pagaidām vēl neko, bet pēc kādas stundiņas būs. 🙂 Pāri tam visam viegla sajūta pēc lieliskās izlēkāšanās pie Oranžajām Brīvdienām un apņemšanās nākamgad atkal. Peace!