Category Archives: labs serviss

riteņbraucēji un krievu valoda


Jau aptuveni nedēļu nedod miera Innocent caffee (ILLY) un Rīgas satiksmes strīds par velosipēdu novietni kafejnīcas priekšā Blaumaņa ielā. Stāsts sekojošs: ILLY caffee šovasar ne bez cīņas ar Rīgas Satiksmi tomēr dabūja atļauju izveidot velosipēdu novietni kafejnīcas priekšā, ko arī par saviem līdzekļiem izdarīja. Šobrīd vienošanās ar RS ir beigusies un kafejnīca ir spiesta noņemt velonovietni. Tiktāl viss skaidrs, vienošanās to paredz, puses to pilda. Formāli viss ir pareizi.
Kas tad man liekas ne līdz galam pareizs šajā situācijā? Es pats ikdienā neizmantoju velosipēdu, lai pārvietotos pa Rīgu, bet pazīstu diezgan daudzus, kuri to dara. Jā, arī šobrīd. Un, lai arī neatbalstu braukt ar riteni pa lietu vai kad snieg, tomēr respektēju viņu izvēli. Varētu pat teikt, ka riteņbraucēji Rīgā ir minoritāte, kuriem sūri un grūti nākas izcīnīt savu vietu kopējā satiksmē. Savā ziņā šobrīd Rīgas Dome tās priekšsēdētāja Nila Ušakova personā rīkojas divkosīgi – cīnoties par vienas minoritātes tiesībām runāt krievu valodā (kuras nemaz viņiem nav liegtas), taču ar otru roku un plašiem žestiem iznīcina citas minoritātes vāros centienus padarīt Rīgu VeloDraudzīgāku. Katrā ziņā, tas parāda RD un RS attieksmi pret labu servisu kā tādu un šī pilnīgi noteikti ir darvas karote gan Rīgas Satiksmes, gan arī Rīgas Domes uz labāku dzīvi un servisu orientētajā pakalpojumu Medus mucā.

Advertisements

airBaltic tomēr neguļ

…viņus tik ik pa brīdim ir jāpabaksta, lai lietas noritētu raiti. Ziņoju – biļetes ir rezervētas, atvainošanās saņemta. Tagad tik jāsagaida atbilde no Armēnijas vēstniecības Polijā. Jau ceturtā diena… 🙂

dzert ir jāmāk un tiem, kas nemāk, nevajag ļaut


Iespējams, ka garā diena Vīna Studijas klientu dienas pasākumā bija mani sagurdinājusi, bet pa nakti sapņoju mazos murdziņus. Sapņoju, ka restorānā, kurā tobrīd strādāju (interjerā varēja redzēt visu restorānu elementus, kuros esmu strādājis) viens no apmeklētājiem sadzeras tik tālu, ka sāk plosīties un demolēt visu, kas apkārt. Tā nu es ar viņu nocīnījos visu nakti, mēģinot nomierināt gan ar vārdiem, gan ar spēku. No rīta pamodos un galīgi nebiju izgulējies, drīzāk noguris un atcerējos Kanādas pieredzi – tur,  lai strādātu restorānā par viesmīli bija jāapgūst zināšanas par iedzērušu cilvēku uzvedību, kā novērtēt, kurā brīdī ir par daudz lietots un pat bija jānoliek speciāls eksāmens, kā rezultātā ieguvu speciālu karti, kas apliecināja, ka drīkstu pārdot alkoholu. Ja, toreiz es domāju, ka tas ir kaut kāds sviests, tad šobrīd esmu citās domās. Manuprāt, ja tu pārdod alkoholu, tad arī tev ir jāuzņemas zināma atbildība par šo apdolbījušos personu un viņa rīcību, jo, kā mēs zinām, tad kaut kādā brīdī cilvēkiem bremzes pazūd.
Iespējams, tam nevajadzētu būt ar likumu noteiktam vai papildus administratīvam slogam, bet restorānu un krogu īpašnieki paši varētu vienoties par labas gribas kodeksu – izvērtēt klienta spriestspēju un nepārdot alkoholu, ja cilvēkam pietiek. Ir vairāku parametru kopums, pēc kuriem to pavisam vienkārši var noteikt.
Vismaz es priekš sevis tādu lēmumu esmu pieņēmis, jo vairāk negribas pamosties nogurušam.

palaidīsi pačurāt?


Pēc svētku pīrāgiem un nedaudzajām alus krūkām bija sajūta, ka jāpalasās kāda grāmata. Iebraucu tirdzniecības centrā Alfa, nopirku dažas grāmatiņas un, meklējot izeju uz autostāvvietu, uzskrēju virsū paziņai, kura strādā vienā no mazajiem Alfas veikaliņiem.

-Hei, čau, tu tagad te strādā?
– Ooo, jā, čau, forši, ka tu nāc, pieskatīsi veikalu? Es fiksi aizskriešu pačurāt!

Un prom bija. Es stāvu apstulbis, mēģinu saprast, kas tikko notika. Nepaguvu pat izdomāt, ko darīt, ja ienāks kāds klients, kad čurātāja ir atpakaļ. Es neizpratnē vaicāju – vai tad firmai tik sūdīgi, ka pačurāt pat neļauj iet? Atbilde mani apmulsināja: tie esot Alfas noteikumi. Izrādās, veikalus aizslēgt uz 5 – 10 minūtēm ir aizliegts, tas esot iekšējais standarts, savukārt apsardzi izsaukt, lai pieskata veikalu, un aizskriet līdz WC drīkst 3 reizes 12 stundu laikā. Tātad vidēji ik pa 4 stundām. Esot bijuši gadījumi, kad apsardze atsaka nākt palaist meitenes, jo dārgās 3x ir iztērētas. Pusdienas laiks vispār neesot paredzēts, jo neesot kas nomaina. Stāvēju, klausījos un sajutos kā nonācis vergturu laikmetā.
Labi, es saprotu, veikals ir liels, nomnieku daudz un dažādi, noteikumiem ir jābūt, citādi būs anarhija.  Bet, atvainojos, mazie veikaliņi fiziski un ekonomiski nevar nodrošināt 2 pārdevējus, lai var mainīties uz ēšanas un čurāšanas pauzēm. Vai tiešām neviens no Linstow menedžmenta nesaprot, ka labs serviss sākas ne tikai no uzskaitītajiem apmierinātajiem apmeklētāju tūkstošiem, apgrozījuma tabulām un izmaiņām attiecībā pret iepriekšējiem periodiem, bet arī no attieksmes pret saviem darbiniekiem (šajā gadījumā – nomnieku darbiniekiem)? Radiet normālus darba apstākļus, arī klienti sajutīs pozitīvas izmaņas. No savas puses apsolos pačekot situāciju un pēc kāda mēneša painteresēties, vai attieksme pret Alfas pārdevējiem ir mainījusies, jeb varbūt Alfas cilvēki tepat komentāros ierakstīs savu versiju.

sodīt nedrīkst audzināt


Pie pusdienām iznāca ieskatīties Lauku Avīzē Latvijas Avīzē un NRA, tur bija stāsts par CSDD, ātrumu, kas nogalina, radariem, kas pelna un divu ekspertu viedokļi. Īsi sakot – CSDD aizstāv viedokli, ka jābrauc lēnām, ka visas nelaimes uz ceļa rodas no +10km/h, savukārt eksperti uzskata, ka tā ir pārlieku aizraušanās ar Skandināvijas skolu ceļu satiksmes negadījumu izskaušanā, ka tas ir negodīgi attiecībā pret auto īpašniekiem, kā arī daudzos gadījumos soda preventīvais raksturs pazūd (piemēram, ja nosodīta ir uzņēmuma automašīna, tad vadītājs var pat vispār neuzzināt par soda esamību). Tad atcerējos vienu mācību, kuru saņēmu braukalējoties apkārt pa Spānijas un Portugāles laukiem. Tas bija vēl treknajos gados, kad vēl varēja katru pavasari un rudeni aizšaut pasauli apskatīt, tā nu noīrējām auto un laidām, kur acis rāda. 🙂 Jāatzīst, ka spāņu braukšanas manieres man, Latvijā dzīvojošam un daudz ko pieredzējušam, likās visai ekstravagantas. Precīzāk, brauc viņi kā Šūmahera vectētiņi. Ātri, pārgalvīgi, mugura bij’ slapja, gandrīz kā autoskolas eksāmenu liekot vai pirmo reizi uzbraucot uz LosAngeles 8 joslu autostrādes, kur visi spoguli pie spoguļa mauc uz 100. Tikai tur ātrumu mēra jūdzēs:)
Tātad, Spānijā brauc ātri. Savukārt, pie apdzīvoto vietu sākuma visur ir zīme, kas brīdina par fotradaru un pēc brītiņa luksofors. Iebrauc ciematiņā par ātru – radars tevi nopeilē un ieslēdz luksoforā sarkano gaismu. Tad nu tu atstāvi kādas 40 sekundes pie pilnīgi tukša ceļa. Jāatzīst, pēc kādām 2 – 3 reizēm ar Latvijā ierasto +10 km/h  vairs negribējās stāvēt un apdzīvoto vietu sākumu norādošās zīmes pamanīju diezgan labi.
Saprotu, ka šāds risinājums tikai prasa izmaksas, bet budžetā nekādu naudu neienes. Bet tad, lūdzu, vajadzētu skaidri un gaiši definēt –  ceļu policija un CSDD nodarbojas ar budžeta robu lāpīšanu un tam nav nekāda sakara ar drošību uz ceļiem vai autobraucēju disciplīnas uzlabošanu. Manuprāt, braukšanas kultūra un nelaimes gadījumu statisktika uzlabotos vairākkārtīgi, ja tiktu izskausti cēloņi, nevis mēs cīnītos ar sekām.
P.S. Paldies Qued par komentāru, tādēļ izmainīju virsrakstu. Komatus salieciet paši:)

it works


Pozitīvā domāšana strādā. Pirms kāda laika ik pa brīdim pukojos, slavēju, rādīju piemērus un atkal kritizēju, tad apdomājos un uzrakstīju vienu garu un vienu īsu ieteikumu sarakstu kā uzlabot Rīgas Satiksmes sniegto servisu. Ieteikumus atbalstīja, komentēja un ieteica vēl čupu ar ieteikumiem lērums ar lasītājiem. Pēc tam mani pat izsauca uz Rīgas Domi, tā teikt, uz paklāja. Šodienas ziņa par RS nakts reisiem, bagāžas maksas atcelšanu un masu pasākumu apkalpošanu ir tikai loģisks iznākums laba Rīgas pilsētas menedžmenta darbam, ar to arī Nils Ušakovs būs savācis ļooooti, ļoooti daudz bonusiņus no rīdziniekiem, vēl tik tos velosipēdu turētājus  un ceturtdienas – RD un RS  ierēdņiem neauto dienas un nākamajās pašvaldību vēlēšanās būs par ko balsot.
Arī man šis gadījums būs lieliska mācība – būt konstruktīvam kritikā, mēģināt ne tikai kritizēt, bet, nosaucot nepilnības, piedāvāt to risinājumu. Šādi mēs tiksim uz priekšu un augšu daudz ātrāk. Bet tagad paceļu glāzi par mazo uzvaru un domāju par nākamajām. Priekā!

muzeju nakts kauns

Simtiem, tūkstošiem cilvēku šonakt dosies Rīgas ielās, lai izbaudītu jau par tradīciju kļuvušās Muzeju naktis. Sasparojušies muzeji, teātri, pat dažas nopietnas iestādes un visas nakts garumā piedāvās dažādus izzinošus, izklaidējošus pasākumus līdz pat rīta gaismai. Prieks, ka Rīgā kaut kas tāds notiek, jo savādāk izskatās, ka vakaros ārpus mājas var atļauties vai grib iziet tikai ļoti maza daļa iedzīvotāju.
Tā kā programma ir plaša un aizraujoša, iedomājos paskatīties vai Rīgas Satiksmes menedžments ir reaģējis un radis iespēju cilvēkiem droši un saprātīgi nokļūt mājās pēc pasākumiem. Lūk, ko šodien rāda RS mājas lapa sadaļā aktualitātes (jo kur gan citur es varētu meklēt šādu informāciju, ja ne uzņēmuma mājas lapā) :

Labi, iespējams, RS atbildīgajam šī nedēļa bija brīva un viņš nav varējis atjaunot informāciju. Zvanu uz norādīto bezmaksas tālruni – pašlaik Jūsu zvanu nevaram pieņemt, tāpēc lūdzam zvanīt atkārtoti, darba laikā. Hmm, man likās, ka sabiedriskā transporta kompānijas tālrunim gan vajadzītu strādāt laikā, kad tiek sniegti pakalpojumi. Smieklīgi. Eju uz Rīgas Domes portālu, kur uzzinu, ka nebūšu vienīgais Muzeju nakts apmeklētājs, pats Ameriks arī piedalīsies. Tas, protams, priecē, tik Kiršblats ir aizmirsis uzrakstīt kā tur nokļūt tiem, kuriem nav dienesta automašīnu. Ok, iešu uz LiveRiga, tur taču būs meklētā informācija. Lika pagaidīt. Ir tikai plašs saraksts ar pasākumiem, bet ne vārda par to, kā tikt mājās 4 no rīta. 1188.lv – tikai pasākumu karte.
Es, protams, tikšu mājās, ne jau pirmo reizi. Gan jau kaut kā. Tāpat kā pārējie pārdesmit vai simt tūkstoši. Un šis būs stāsts par darvas karoti medus mucā. Par cilvēkiem domē, satiksmē, padomēs un ministrijās, kuri negrib, nevar vai nemāk strādāt profesionāli. Kuriem vārdi plānošana, komunikācija, stratēģija un menedžments, acīmredzot, ir svešvārdi. Kuri nezin, ko nozīmē labs serviss. Kuriem svarīgāka ir zīmēšanās ar centīgu PR-istiņu palīdzību. Šodien man ir kauns par Rīgas Domi un Rīgas Satiksmi un tā vien gribas izteikt neuzticību RS menedžmentam un RD atbildīgajiem dienestiem.

P.S. Tomēr 1188 uzziņās mani apgaismoja, ka tik traki nav. Esot papildus reisi. Saturieties – laikā no 21 līdz 1 naktī būšot papildus reisi autobusiem nr. 1, nr. 2 un nr. 3. Laikam jau Einšteinam par to cilvēku stulbumu būs bijusi taisnība…