Category Archives: idejas

tualetes papīrs fotogrāfiem

Īstiem fotogrāfiem. Profiņiem, kuri māk filmiņu (lasi – tualetes papīru) kasetē ietīt. Zaļš, sarkans vai dzeltens tualetes papīra turētājs. Tikai 16,90$ un var nopirkt šeit. Interesanti, vai fotoķīmijas aromāta atsvaidzinātāju  tualetes podam  kaut kur var pasūtīt atsevišķi?

1000 krūšu spēks

Как решить жилищный вопрос всего за 5 000 долларов

Саймон Дейл из Уэльса знает ответ. Он решил не платить за аренду жилья и не связываться с банковскими кредитами, а построить в лесу на склоне холма свой собственный «домик хоббитов», как в фильме «Властелин колец».
Vairāk šeit. 

bērniem, kuri var lidot

Izcila vides reklāma. Izcila.

Citas vēl. Skaties te.

sodīt nedrīkst audzināt


Pie pusdienām iznāca ieskatīties Lauku Avīzē Latvijas Avīzē un NRA, tur bija stāsts par CSDD, ātrumu, kas nogalina, radariem, kas pelna un divu ekspertu viedokļi. Īsi sakot – CSDD aizstāv viedokli, ka jābrauc lēnām, ka visas nelaimes uz ceļa rodas no +10km/h, savukārt eksperti uzskata, ka tā ir pārlieku aizraušanās ar Skandināvijas skolu ceļu satiksmes negadījumu izskaušanā, ka tas ir negodīgi attiecībā pret auto īpašniekiem, kā arī daudzos gadījumos soda preventīvais raksturs pazūd (piemēram, ja nosodīta ir uzņēmuma automašīna, tad vadītājs var pat vispār neuzzināt par soda esamību). Tad atcerējos vienu mācību, kuru saņēmu braukalējoties apkārt pa Spānijas un Portugāles laukiem. Tas bija vēl treknajos gados, kad vēl varēja katru pavasari un rudeni aizšaut pasauli apskatīt, tā nu noīrējām auto un laidām, kur acis rāda. 🙂 Jāatzīst, ka spāņu braukšanas manieres man, Latvijā dzīvojošam un daudz ko pieredzējušam, likās visai ekstravagantas. Precīzāk, brauc viņi kā Šūmahera vectētiņi. Ātri, pārgalvīgi, mugura bij’ slapja, gandrīz kā autoskolas eksāmenu liekot vai pirmo reizi uzbraucot uz LosAngeles 8 joslu autostrādes, kur visi spoguli pie spoguļa mauc uz 100. Tikai tur ātrumu mēra jūdzēs:)
Tātad, Spānijā brauc ātri. Savukārt, pie apdzīvoto vietu sākuma visur ir zīme, kas brīdina par fotradaru un pēc brītiņa luksofors. Iebrauc ciematiņā par ātru – radars tevi nopeilē un ieslēdz luksoforā sarkano gaismu. Tad nu tu atstāvi kādas 40 sekundes pie pilnīgi tukša ceļa. Jāatzīst, pēc kādām 2 – 3 reizēm ar Latvijā ierasto +10 km/h  vairs negribējās stāvēt un apdzīvoto vietu sākumu norādošās zīmes pamanīju diezgan labi.
Saprotu, ka šāds risinājums tikai prasa izmaksas, bet budžetā nekādu naudu neienes. Bet tad, lūdzu, vajadzētu skaidri un gaiši definēt –  ceļu policija un CSDD nodarbojas ar budžeta robu lāpīšanu un tam nav nekāda sakara ar drošību uz ceļiem vai autobraucēju disciplīnas uzlabošanu. Manuprāt, braukšanas kultūra un nelaimes gadījumu statisktika uzlabotos vairākkārtīgi, ja tiktu izskausti cēloņi, nevis mēs cīnītos ar sekām.
P.S. Paldies Qued par komentāru, tādēļ izmainīju virsrakstu. Komatus salieciet paši:)

kurš būs nākamais prezidents?

Jau kādu laiku politiskās un citas aprindas šūmējās ap nākamā Prezidenta jautājumu. Lūdzu Jums kandidatūra – Baiba Rubess, gudra, zinoša, inteliģenta. Es teiktu, ka politiķiem ir iespēja neklusēt.

show me the money

Es esmu noguris no naudas. Noguris no pārdošanas, piepārdošanas, izpārdošanas, nopārdošanas, pārpārdošanas un tālākpārdošanas. It kā sakrāto nullīšu un papīrīšu daudzumam būtu kāda jēga. Smieklīgi. Tā ir tikai lieta par ko cilvēki ir vienojušies, un kas ir pats smieklīgākais – neviens tev neko nav prasījis. Tas ir tik trausli, tikpat trausli kā jebkura cita vērtība, kurai cilvēks ir piešķīris jēgu. Zelts, briljanti, dārgakmeņi – tās ir tikai tādas blāvas mirāžas tuksnesī starp finanšu piramīdām un ekonomikas cikliskajām spirālēm. Tu pats labprātīgi (jeb arī no mazām dienām tev tas ir iepotēts) esi pievienojies šim neprātīgajam paktam. It kā visa dzīves jēga un galvenais atskaites punkts būtu pārdevēja (lasi – iemānītāja) prasmes. Kur paliek patiesa kvalitāte, pēc kuras cilvēki tiecas, kur ir pazudis patiess serviss, kas tiek novērtēts ar pateicību par labu servisu – sauktu dzeramnauda? Kur paliek cilvēcīgas attiecības aiz visa šī neprāta?
Pēdējā laikā Rīgā neesmu bijis nevienā iestādījumā, kur pats Saimnieks stāvētu aiz bāra vai pienāktu pieņemt pasūtījumu. Tiešām tas ir zem īpašnieka goda? Vai tiešām tā sauktais ģimenes bizness, ģimenes restorāni ir miruši, tā arī nesākoties? Manuprāt šis brīdis ir īstais, ja vien ir vēlme īstenot šādu avantūru – gan mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana, gan 1Ls SIA dibināšanas iespēja paver iespējas uzņēmīgiem cilvēkiem un uz servisu un ideju orientētiem investoriem sadarboties un radīt vietas, kur cilvēki nāks, novērtēs un atgriezīsies gadiem ilgi. Tādēļ, ka jutīs attieksmi, pakalpošanu un nedzīšanos pēc maksimālās peļņas, bet gan atgriešanos pie pamatvērtībām. “Labs serviss ir tad, kad atgriežas klients, nevis prece.
Man ir ideja, pieredze restorānu biznesā un esmu gatavs stāvēt aiz bāra vai mazgāt traukus. Es ticu labam, personīgam servisam un klientiem, kuri atgriežas. Ja tu arī – strādājam kopā. Laipni lūgtum.