Monthly Archives: augusts 2011

Radio Pēdējā Partija. I un II daļa

b%^*dj, v kamere osa!

Neliels smaids par divkosību – mēs visi esam cilvēki, vairāk vai mazāk lietojam TOS vārdus, dzeram, cits esam, cits neesam pīpējuši zāli, bučojušies Kazā, Pienā vai Sarkanā (jeb citā tā laika populārā atpūtas vietā), zaguši ābolus vai mēģinājuši noblēdīt kādu nodokļu latu. Svarīgi, protams, ir, lai neveidojas pieradums un nesodāmības, visvarenības sajūta, tad visas šādas nelielas atkāpes no normas ir tikai cilvēciskas un piedodamas. Atzīstu, ir smieklīgi šādi izgājieni kameras priekšā, tomēr es nevienu brīdi nenosodu šo žurnālistu un priecātos redzēt Dombrovski iekožam ar draugiem Pienā. Jo – vai tad kļūstot par publisku cilvēku – žurnālistu, deputātu vai ministru viss cilvēciskais tev paliek svešs un tev ir jākļūst par nejūtīgu, stīvu alvas zaldātiņu (vismaz publiski)?

kūlenis virzienā centrs – teika


Tā kā kūleņus mest man  ir iepaticies, tad esmu aizkūleņojies līdz tam, ka no septembra vidus – oktobra sākuma vairs Jaunmārupi nevarēšu saukt par savām mājām, tāpēc meklēju sev jaunu dzīvesvietu. Ja nu kādam no Jums ir zināms skumjš, vientuļš un neapdzīvots, bet izīrējams 2 – 3 istabu dzīvoklītis Rīgā, ja skatās virzienā Centrs – Teika, Čiekurkalns, tuvā Pārdaugava vai klusais centrs, protams, par saprātīgām naudiņām un vēlams tukšs, bez mēbelēm, bet ar iekārtotu virtuvi, tad padodiet zināt. Pirmais stāvs nederēs, bet derēs maksimāli augšējais, kur saule iespīd un nav jāskatās pretējo māju sadzīves ainiņas. Apsolos būt kārtīgs īrnieks, ar kaimiņiem neplēsties, īri maksāt laikā un suņus, kaķus, zaķus neieviest:)

P.S. Kontakti šeit, labajā augšējā pusē.

airBaltic tomēr neguļ

…viņus tik ik pa brīdim ir jāpabaksta, lai lietas noritētu raiti. Ziņoju – biļetes ir rezervētas, atvainošanās saņemta. Tagad tik jāsagaida atbilde no Armēnijas vēstniecības Polijā. Jau ceturtā diena… 🙂

dzert ir jāmāk un tiem, kas nemāk, nevajag ļaut


Iespējams, ka garā diena Vīna Studijas klientu dienas pasākumā bija mani sagurdinājusi, bet pa nakti sapņoju mazos murdziņus. Sapņoju, ka restorānā, kurā tobrīd strādāju (interjerā varēja redzēt visu restorānu elementus, kuros esmu strādājis) viens no apmeklētājiem sadzeras tik tālu, ka sāk plosīties un demolēt visu, kas apkārt. Tā nu es ar viņu nocīnījos visu nakti, mēģinot nomierināt gan ar vārdiem, gan ar spēku. No rīta pamodos un galīgi nebiju izgulējies, drīzāk noguris un atcerējos Kanādas pieredzi – tur,  lai strādātu restorānā par viesmīli bija jāapgūst zināšanas par iedzērušu cilvēku uzvedību, kā novērtēt, kurā brīdī ir par daudz lietots un pat bija jānoliek speciāls eksāmens, kā rezultātā ieguvu speciālu karti, kas apliecināja, ka drīkstu pārdot alkoholu. Ja, toreiz es domāju, ka tas ir kaut kāds sviests, tad šobrīd esmu citās domās. Manuprāt, ja tu pārdod alkoholu, tad arī tev ir jāuzņemas zināma atbildība par šo apdolbījušos personu un viņa rīcību, jo, kā mēs zinām, tad kaut kādā brīdī cilvēkiem bremzes pazūd.
Iespējams, tam nevajadzētu būt ar likumu noteiktam vai papildus administratīvam slogam, bet restorānu un krogu īpašnieki paši varētu vienoties par labas gribas kodeksu – izvērtēt klienta spriestspēju un nepārdot alkoholu, ja cilvēkam pietiek. Ir vairāku parametru kopums, pēc kuriem to pavisam vienkārši var noteikt.
Vismaz es priekš sevis tādu lēmumu esmu pieņēmis, jo vairāk negribas pamosties nogurušam.

wake up, airBaltic! vol.2


Pirms kāda laika es izmisis vaicāju, vai airBaltic vēl ir dzīvi. Izrādījās, ka ir gan, nepagāja ne 3 dienas pēc bloga ieraksta kā saņēmu atbildi ar 3 dažādiem piedāvājumiem. Apvaicāju kursabiedrus, izlēmām doties uz to pašu Erevānu, tikai ar pārsēšanos Kijevā. Nākamajā dienā darīju zināmas (aizrakstīju) mūsu izvēles nezināmajam airBaltic labdarim, kurš bija mūs aplaimojis ar piedāvājumiem.
Tik tāl viss skaidrs, viss forši. Bet tad laikam izdarīju vienu fundamentālu kļūdu. Tā kā tiešā lidojuma vietā tagad būs paredzēta pārsēšanās, bija pāris lietas, kuras netika atbildētas pirmajā epastā, tādēļ papildus mūsu lidojumu izvēlei es uzdevu 3 jautājumus, kuri laikam airBaltic stafam  bijuši pārāk karsts kartupelis… 12 dienas, joprojām nav ne atbildes, nedz arī rezervācijas.
Es visu saprotu, vienu reizi var pazust e-pasts, var aizmirsties atbildēt, kaut gan arī šāda situācija tik lielai un nopietnai kompānijai būtu jābūt ČP. Taču, ja šāda situācija atkārtojas jau otro reizi, tad, liekas, nevaram runāt par sagadīšanos vai izņēmuma situāciju, bet gan totālu kontroles trūkumu un nolaidīgu attieksmi. Bail taisni padomāt, ja šāda attieksme pret darbu ir ne tikai komunikāciju cilvēkiem Latvijas nacionālajā aviokompānijā, bet arī lidmašīnu tehniķiem, pilotiem vai atbildīgajiem par lidojumu drošību. airBaltic, labrīt, mostieties!

nomirt 30 gados

Kaut kur izlasīju teicienu, kurš mani nobiedēja. Doma bija tāda – ka lielākā daļa cilvēku nomirst jau 30 gadu vecumā, tikai apglabā viņus krietni vēlāk. Tas man lika aizdomāties – esmu jau miris jebšu tomēr vēl spirinos pretī ?

– Кризис это тогда, когда тебе ничево не хочется. И тогда ты начинаеш хотеть чево-тo хотеть.
– Это ладно. Вот когда тебе не хочется хотеть чево-тo хотеть, вот этот кризис.
– Это не кризис, это пи**еееец..!
О чём говорят мужчины, 2010, 47. minūte