Es klusēju ne tāpēc, ka man nav, ko teikt. Nē, patiesībā nav ar. Jo nav laika piesēst un padomāt. Esmu viss iekšā restorānu biznesā – mani uzaicināja uz Doma laukuma restorānu Nekādu problēmu par restorāna menedžeri un es centīšos nepievilt viņu uzticību. Pagaidām darbs ir ap 10 – 12 stundas dienā un galva kūp, jo restorāns ir liels – ap 600 vietas, savukārt no mūžīgajiem caurvējiem piedevām esmu apaukstējies un vairs nevaru dzert garšīgo Tērvetnieku. Tā nu ir lieta, kas prasās būt labojama:)
Šādi tādi rakstāmuzmetumi braucot autobusos (joprojām mitinos vecāku vasarnīcā aiz Ādažiem, lieki teikt, ka būtu jauki sameklēt savu dzīvoklīti Rīgā, it īpaši pēc vēlajām vakara maiņām. Ja kādam ir kāda ideja – padodiet lūdzu ziņu), garajās vakara maiņās vai brīžos starp miegu un nomodu ir radušies. Jāpacenšas tik finalizēt. Uz tikšanos!
hofmaņa pasakas 