Monthly Archives: augusts 2009

viss kārtībā, ak cienījamā kundze!

– Kā tad klājas Vankūverā? Vai viss labi?
-Nu jā, dzīvojam bēdu nepazīdami! Ij saulīte spīd, ij lietiņš uzlīst, tas jau lieti noder.
– Nu jā, koki, krūmi ar grib dzert…
– Jā, jā arī tas, bet vismaz ugunsdzēsējiem atpūta. Citādi jau te netālu dikti dega tie meži. Bet citādi viss labi.
– Ak šausmas! Un kā pa darbu?
–  Ai, nu raujos, raujos…. Cilvēkiem patīk iedzert un paēst.. Un tik laba vasara sen te neesot bijusi, tikai viesmīļi tādi saguruši, esot liela slodze.. Viņdien vai, pat policijai zvanīja, pie restorāna uz ielas viens klaigājot! Tie ar šerpie puikas, pēc 3 minūtēm bija klāt ar 2 mašīnām un savāca nabadziņu. Bet tā viss kārtībā.
– Un kā pa māju?  Vai esi iekārtojies?
– Pagaidām vēl tik meklēju kur un ko var sapirkt pa lētākām naudiņām, kaut gan man jau patīk gulēt uz grīdas, tu zini. Tik tie lieli ventilatori baigi skaļie naktīs, kas gaiteņos dūcinās.
– Kas par ventilatoriem? Kāpēc?
– Nu, menedžere salikusi kaut kādus jonizātorus, gaisa uzlabotājus, citādi jau nu smirdētu bezgala.
– Kas smirdētu?
-Ai, mums te otrā stāvā nodega dzīvoklis,tād jezga esot bijusi, ugunsdzēsēji, policijas,  mūsu māja pat avīzēs tikusi iekšā! Labi , ka nevienam nekas. Joki, ne? Bet tā jau viss kārtībā, ak cienījamā kundze…

uzmanību – bērni!

babyonboard

16. septembris. Šajā dienā pie reisa Rīga – Berlīne – Vankūvera lidmašīnām tiks piestiprinātas zīmes Uzmanību – bērni!, jo tad vienā lidmašīnā satiksies vismaz 4 -5 māmiņas ar saviem mazuļiem, lai dotos pie saviem mīļajiem, kuri jau pamazām ir iekārtojušies Vankūveras pusē. Arī manējie. Tikmēr latvieši šeit rosās un apmeklē IKEA veikalus, garage sales, Salvation Army thrift stores un skatās Craigslistā atdod pa brīvu sadaļu, lai kaut cik apmēbelētu noīrētos dzīvokļus.
Tikmēr Latvijā tiek slēgtas skolas un slimnīcas, atlaisti skolotāji, pacelti nodokļi, samazinātas algas – vienvārdsakot, viss, lai Latvija kļūtu tukšāka.

Kurš likums stiprāks: federālais vai provinces?

SUN0819N-beer 3.jpg

Photograph by: Steve Bosch, Vancouver Sun

Sestdien vietējais laikraksts Diena Vancouver Sun publicēja pētījumu par to, cik ļoti krogi un restorāni ievēro federālo likumu, kurš noska, ka viena pinte (alus, piemēram) ir 568,26 ml. Tika apstaigāti 15 krogi, kuri reklamē, ka pie viņiem viens no iespējamiem alus tilpumiem ir pinte. izrādījās, ka tikai 2 no visiem apstaigātiem iestādījumiem klientiem tika pasniegtas īstas pintes (neskatoties uz vairāku citu krogu reklāmu par īstu pinšu servēšanu). Raksts interesants, arī grafika laba, visi krogi saukti vārdos, visiem uzrādīti pasniegtie alus tilpumi un cenas, tādējādi lasītājam sniedzot pilnu ainu par aprakstīto krogu menedžmenta godaprātu.
Es pēc raksta izlasīšanas aizdomājos par citu lietu – par patriotismu un domāšanas atšķirībām Latvijā un Kanādā. Un, proti, kaut arī nedaudz situācija līdzīga – Kanāda ir federāla valsts ar  diezgan neatkarīgām provincēm (vismaz, kas attiecas uz likumiem un  budžetiem), savukārt Eiropas Savienība ir federācija, kas sastāv no daudzām neatkarīgām (vai tiešām?? 🙂 ) valstīm, tomēr ierēdņu un iedzīvotāju attieksme  pret likumu spēku ir atšķirīga. Tūliņ paskaidrošu ar piemēru par to pašu pinti un alu. Kā jau minēju, Kanādā federālais likums nosaka pintes tilpuma vienību līdz pat ml simtdaļai, savukārt British Columbia provinces alkohola likums nosaka, ka vienai personai pasniegtais alkohola daudzums vienā vienībā nedrīkst pārsniegt puslitru. Tobiš – ja BC krodzinieks vēlas ievērot Kanādas likumus, tad viņam ir jāpārdod 568 un biku ml alus, bet ja BC likumus, tad – nepilna pinte. Ja grib ievērot abus likumus – tad vai nu jāizdomā cits nosaukums pārdodamajai alus glāzei (kuru asociētu ar pinti) vai arī jāreklamē 0,5 L alus pārdošana. Bet ko domā un saka paši krodzinieki? Interesanti, ka tie, kas tirgo īstās pintes, saka ka viņi ievēro federālos likumus un  nav laimīgi par avīžnieku interesi par šo jautājumu, jo ” BC alkohola likums šad tad ir pretrunīgs” (The liquer laws in BC can be quite frustrating at times) un, ka provinces alkohola kontroles inspektori nepievērš uzmanību šim jautājumam. Viņi sākot uztraukties tikai tad, kad kāds sūdzas vai arī jautājums tiek pacelts publiski ( kā šajā gadījumā). Savukārt vairākums no tirgotājiem atsaucās uz BC likumiem, sakot, ka nezin federālos likumus (nu bet, protams, cik daudzi no mums Latvijā zin ES likumus? ) un ka ievēros provinces likumus, jo province ir tā, kas izdod licences, kas valda un kam maksājam nodokļus.  Manuprāt – prātīgi. Mēģinu nomodelēt situāciju Latvijā ar pretrunīgu Latvijas un ES likumu. Kāda brēka tiktu sacelta! Inspektori salidotu kā bites uz saldo soda naudu medu, visi apelētu pie ES varenajiem likumiem un nevienam neienāktu prātā doma aizstāvēt savējos. Pakalpiņi vēl mēģinātu ar steigu izlabot LV likumus, lai, dies’ pas, saskanētu ar tiem gudro galvu izdomātajiem… Žēl, ka tā. Laikam jau vēl daudz kas mums Latvijā ir jāmācās…

biznesa veiksmes pamatā – kvalitāte

Kvalitāte ir tad, kad atpakaļ nāk nevis prece, bet klients

© Hermanis Tīce, 1837-1907

par dokumentiem

No kļūdām mācās. Daži mācās no savām kļūdām, citi no svešām. Tad nu mēģināšu apkopot info par dokumentiem, kas varētu būt nepieciešami, pārceļoties uz dzīvi Kanādā, lai nav jāmācās no savām kļūdām. 🙂
1. Pirmais ieteikums – atstājiet kādam, kas ir uzticības persona Latvijā (ja vien neesat tik tālu novesti, ka gribas nodedzināt visus tiltus), ģenerālpilnvaru – maz kas var gadīties, piemēram, jāizņem jauna bankas karte no bankas Latvijā, vecās nozaudētās vai bloķētās vietā, jāpārslēdz Latvijas mobilais telefons uz citu, lētāku tarifu vai VID jāiet skaidroties kāpēc vairs nemaksā nodokļus… 🙂
2. Uztaisiet notariāli apstiprinātus tulkojumus saviem izglītības dokumentiem, it īpaši, ja esi kamīnmeistars vai augstākās klases galdnieks un ņemiet līdzi. Šeit uz vietas ir kompānija, kas pielāgo iegūto izglītību BC standartiem un izsniegs Kanādai derīgus papīrus. Ticiet man, tas ir tā vērts!
3. Ja braucat ģimene ar bērnu vai vairākiem, bet nebraucat abi vecāki reizē – Kanādas puse pieprasa notariāli apstiprinātu pilnvaru no klātneesošā vecāka angļu valodā. Ja viens no vecākiem jau ir šeit, Kanādā, nevajag krist izmisumā – vismaz BC šī pilnvara maksā, liekas, lētāk kā Latvijā (40$) un tiek uztaisīta 5 minūšu laikā. Pēc tam – Canada Post pakalpojumi. Ātri un ērti.
4. Vadītāja apliecība. Pats vēl neesmu pārbaudījis, bet šis info nāk no mana paziņas, kurš savu vārdu lūdza blogā neminēt, viņš ir izgājis BC vadītāja apliecības iegūšanas procesu. Ja aiziet uz vietējo CSDD 🙂 , tad  tur viņi pēc speciālām grāmatām atpazīst Latvijas tiesības un tāpēc nekādus tulkojumus nevajagot. Arī eksāmens esot vieglāks kā LV, tikai esot pāris reizes tomēr jāizlasa noteikumu grāmatiņa un, eksāmenu liekot, jāizvēlas likt krievu valodā (nepieciešamības gadījumā var pārlēgt kompīti uz angļu valodu un tad mēģināt saprast jautājumu). Pēc tam būs jāliek braukšanas eksāmens – īrētā vai savā auto.
5. Eh, es te svaidos turpu-šurpu.  Iebraukšana Kanādā. ātri un vienkārši, ja vien papīri kārtībā. Imigrācijas dienests izliksies baigi svarīgie – ķēpāsies ar dažādu krāsu markeriem pa taviem papīriem, bet gan jau beigās viss būs ok:)
6. Un, galu galā, uztaisiet jauno, biometrisko pasi, lai var uz USA aizšaut brīvā brīdī. Kaut vai uz Sietlu outletus paķemmēt:)

dzīvā pilsēta

1006skunk

Vakar vakarā biju izgājis pēc saldā krējuma auzu putrai brokastīm. Stāvu, gaidu autobusu ielas malā. Kluss vakars Vankūverā, silts, ap 20 grādiem, cilvēku maz, auto arī nu vairs reti brauc. Tad nu stāvu aizdomājies, pēkšņi ar perifēro redzi redzu, nē, precīzāk jūtu un dzirdu, ka kaut kas čāpo, skrapstinās uz manu pusi pāri ielai. Pagriežu galvu (jā, esmu vīrietis, tāpēc man perifērā redze ir švakāk attīstīta kā sievietēm  un, lai apskatītu kādu objektu, un ne tikai garāmejošās lielkrūtainās, garkājainās blondīnes, man ir jāpagriež galva 🙂 ). Ko es redzu – pie manis nāk skunks. Neliekoties traucēts, pāriet pāri ielai, kādu metru no manis cienīgi iecilpo krūmos. Es pat, liekas, izsaucos – ei vecīt, kur čāpo? laikam nesaprata latviski 🙂
Vispār jau te ik pa brīdim kādu dzīvnieciņu var redzēt – tad vāveres pie mājas dauzās, tad citu vakaru mazais skunksēns uzšņāca, man mājās ejot, citrreiz esot lāči manīti tuvējos mežos vai  kāda pustraka puma uzbrūk bērniem, kuri izgājuši ogot. Mežs ienāk pilsētā (vai otrādāk) – gandrīz kā Ziedoņa Zaļajā pasakā. Man patīk.

ģimenes restorāna specifika

letsea4

Ir interesanti un jautri strādāt ģimenes restorānā, kurš pie tam ir grieķu. Īpašnieks – grieķis Mr. Gus, īstajā vārdā Konstantinas Tsogas, atbraucis uz Kanādu 18 gadu vecumāun pirms 31 gada atvēris šo iestādījumu Bay Moorings, viņa sieva, tjipa menedžere, bet parasti viņas loma aprobežojas ar alkohola un alus atvešanu no liqeur store un dažreiz histērisku jaukšanos viesmīļu darbā. Tad virtuves menedžeris un visu izrīkotājs – bosa brālis Stīvs un viņa sieva Helen, kura ir floor manager un kura patiešām vismaz biku kaut ko dara kā menedžere.
Tā kā manas maiņās sākas ap vieniem vai trijiem atkarībā no tā vai darba diena vai brīvdiena, tad no rītiem bārmenis ir Mr. Gus. Viņš visu laiku mani māca un runā par profesionalitāti, par to , ka ledusskapjiem jābūt pilniem, visu laiku jāpapildina krājumi no noliktavām, ka bārs jātur tīrs, bet kad es ierodos darbā, tad aptuveni pusstunda paiet, kamēr es nokopju viņa rīta veikumu. Bārs ir kā kaujas lauks – pudeles pamestas kur nu pagadās, visur mētājas lupatas, ar ko tītrīts bārs, parasti ir atvērtas un aizsāktas vismaz 3 viena veida vīna pudeles  un par restocking nemaz nav ko sapņot…
Tad vēl abiem īpašniekiem piemīt  tendence jaukties viesmīļu darbā  – pieņemt pasūtījumus, bez rindas dzērienus saviem klientiem pasūtīt man un tādējādi ieviest diezgan lielu putru visā sistēmā. Un kā pasūtīt – ar skaļu un pavēlošu bezierunu izsaucienu – tā ka  pirmajā brīdi biku pat jāsaraujas, jo ir sajūta , ka kaut kas nav kārtībā 🙂 .
Virtuvē notiek pilnīgs bardaks. Protams, nekāda menedžmenta.  Nekādas plānošanas. Par krājumu papildināšanu tiek domāts tikai tad, ja kaut kas sāk aptrūkties. Jaunie pavāri, protams kurn par  šādu sistēmu un, cik zinu, tiek gatavots plāns kā uzlabot virtuves loģistiku. Bet tad ir jāatlaiž vai jāpazemina pilnvaras Stīvam. Vai grieķis brālis ies pret brāli? Hmmm…
Ir jau arī labas lietas – ja īpašniekam ir labs garstāvoklis visiem darbiniekiem tiek uzsauktas pusdienas. Arī visa veida sulas, kafijas  un colas tipa dzērieni ir pieejami visiem darbiniekiem neierobežotā daudzumā.
Strādāt šeit ir viegli – sajūta tik tiešām ir kā lielā ģimenē, kur dažreiz visi dara visu , bet tik un tā nekas neiet uz priekšu. Taču vismaz, kas attiecās uz bāru, tad to esmu vismaz puslīdz savedis kārtībā un viesmīles man bieži saka, ka viņām ir daudz vieglāk strādāt. Prieks pakalpot.