Kaut kad pagājušās nedēļas sākumā aiznesu uz veļas mazgātuvi/ķīmisko tīrītavu savas labās darba bikses, lai sakopj nedaudz (pats paliku ar otrām, kas bija pavisam lētas un arī man galīgi nepatīk). Pieņēmējs – indietis. Eeeeh – viņš saka – pa vidu nedēļai esot Canada day, nē, nē viņš nevarot atrāk kā piektdienas pēcpusdienā dabūt gatavas tās bikses. Nu neko darīt, atstāju, paskatos mazgātuves darba laikus un cilpoju uz savu maiņu restorānā. Tā kā man piektdien arī ir darbs, tad ar mokām esmu izvilcis līdz sestdienai ne-labajās biksēs (nu dikti jau prasās pēc apkopes). Sestdien pirms darba čāpoju pakaļ biksēm. Esmu ierēķinājis papildus pusstundu, tā kā laika ir atliku likām. Diena ir silta un saulaina, garstāvoklis labs. Aizeju līdz indietim – tas ciet. Hmmm. Vēlreiz pārbaudu darba laikus – jabūt vaļā. Tad ieraugu mazmazītiņu lapiņu ar uzrakstu, ka džeks būs atpakaļ konkrētā laikā, kas sanāk pēc 20 min. Paslavēju sevi par piesardzību un ierēķināto rezerves pusstundu, nosēžos gaidīt. Kad pienāk konkrētais laiks, sāku tramīgi dīdīties, jo darbu nokavēt galīgi negribas. Bet, ja nokavēšu vienu autobusu, tad pārējie aizies kā pa ķēdīti… Pagaidu vēl 10 minūtes un tinu makšķeres, iepriekš gan vēlreiz pārliecinājies, ka svētdien no rīta varēšu bikses izņemt (neliela neticība gan ir, svētdiena kā nekā un 9.30 no rīta… ). Aizskrienu mājās, nedaudz uzprišinu otras bikses un joņoju uz darbu.
Svētdiena. 9.35. Indieša laundry – protams ciet. Atstāju draudzīgu zīmiti, ka šī jau ir otrā reize, kad apciemoju šo kantori, bet šefa nav mājās.
Pirmdiena. Liekas ap 11. Indietis smaidot sagaida mani un uz maniem iebildumiem par sestdienu un svētdienu smaidot saka, ka viņš esot bijis darbā ap 11! Kāpēc es esot tik neapmierināts? Lai arī kā es mēģināju viņam izskaidrot, ka varbūt vajag nomainīt darba laikus vai arī tos ievērot, viņš liekas nesaprata. Liekas, šoreiz nevar teikt, ka šķīrāmies kā draugi. 🙂 Katrā ziņā esmu jau atradis citu mazgātuvi, daudz tuvāk. Ceru, ka tur nestrādā indietis 🙂
hofmaņa pasakas 