Monthly Archives: aprīlis 2009

3 arī pie mums

Nu tā. Mazie nešpetnie vīrusiņi ir klāt. Šodien avīzē lasu, ka Vankūveras apkārtnē ir apstiprināti 3 gadījumi, kad cilvēki ir inficējušies ar cūku/mexikas/H1N1 vīrusa gripu. Visi saslimušie esot tikko atgriezušies no Meksikas. Tomēr avīze mierina lasītājus un saka, ka nav iemesla uztraukumam, ja tiek ievērtoa personīgā higiēna – pietiekoši bieži mazgātas rokas, bez vajadzības neuzturās sabiedriskās vietās, kā arī izvairās no kontaktiem ar cilvēkiem, kuri ir nesen atgriezušies no Meksikas. Slimības simptomi esot līdzīgi parastai vīrusu saslimšanai – apetītes zudums, klepus, iesnas, drudzis. Tomēr, neskatoties uz šo ziņu, īpašu uztraukumu kanadiešos neesmu novērojis, tāpat arī nevienu ar sejas masku. Kanādas veselības ierēdņi uzsver, ka neesot īpašas nepieciešamības nēsāt sejas maskas, kādas parasti redzam TV vai presē, ilustrējot šo ziņu, jo tās reālu aizsardzību nedod.
Manu ikdienas ēdienkarti vīruss gan ir nedaudz pamainījis, jo pārsvarā augļi, ko ēdu brokastīs, tiek importēti no Meksikas. Tā nu es šobrīd esmu atteicies no mango (kuri man ļoti garšo!) un citām Meksikas precēm.
Meksikas ekonomikai šī gripa, izskatās, iecirtīs pamatīgu robu jau tā grūtajos laikos – Honda ir aizliegusi saviem darbiniekiem doties jebkādos biznesa braucienos un plānojot evakuēt darbiniekus no slimības skartajiem reģioniem. Līdzīgi plānojot rīkoties arī Samsung un LG. Savukārt Times raksta, ka cūku gripa ir sākusies amerikāņu kompānijai piederošā cūku fermā.

P.S. Hokeja trakums turpinās – gan Latvijā, gan Kanādā. Man iznāk dubulta slodze – Vancouver Canuks ar uzvaru šodien atsāka otro kārtu play-off mačos pret Čikāgas Blackhawks. Tas vakaros, kad nav bārmeņu skolas nodarbību. Bet no rītiem – nu jau ierastā interneta kafejnīca un pārsteidzoši labais Latvijas izlases sniegums! 🙂

transports, mobilitāte un nedaudz politikas

Pamēģiniet aizsiet acis un nokļūt, piemēram, no Zasulauka līdz Purvciemam neko neredzot, paļaujoties tikai uz dzirdi, tausti un citām maņām. Nedomāju, ka tālu tiksiet. Redz, Vankūverā ļoti tiek piedomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – vienalga, lai tie būtu akli vai ratiņkrēslos vai kā savādāk ierobežoti. Piemēram, tāds sīkums: kad pieturā pienāk sabiedriskais transports, tad tā maršruta numurs un virziens tiek nosaukts pa speciāli ierīkotu skaļrunīti pie priekšējām durvīm brīdī, kad tās atveras (Rīgas Satiksmei ar visiem daudztūkstošu top-menedžeriem līdz šim ir tik pat tālu kā Latvijas kosmiskajai misijai uz Mēnesi). Pīkstošie luksofori ir katrā krustojumā un ne tikai centrā. Nemaz nerunājot par tādām elementārām lietām kā uzbrauktuvēm, nobrauktuvēm un speciālām ratiņkrēslu vietām ar visu iekārtojumu sabiedriskajā transportā. Tāpēc šeit cilvēki ratiņkrēslos uz ielas nav retums.
Pa lielam tas ir tikai labi padarīta darba un profesionalitātes jautājums. Ja cilvēki, kuri plāno Rīgas attīstību un kuri vada Rīgas Satiksmi, mēģinātu kādreiz plānojot arī iziet no kabinetiem un paskatīties situāciju reālā dzīvē un izdarītu kaut vai par 25% vairāk, nekā šobrīd – ķeksīša pēc, lai var atskaitīties un lai neatlaiž, tad es domāju Rīga būtu cilvēkiem draudzīgāka. Un varbūt tajās daudztūkstošu valdēs jāieliek kāds invalīdu biedrības pārstāvis? Bet lielākā problēma, manuprāt, ir skaidras vīzijas un stratēģijas neesamība gan Rīgas Satiksmē, gan Rīgas Domē, gan arī Latvijas Valstī kopumā. Iespējams, arī tāpēc cilvēki iet uz darbu, skaitās darbā, atsēž savas stundas, saņem kaut kādu naudiņu un sūkstās par slikto dzīvi. Vakar savā blogā Zigurs Zaķis publicēja domu, kuru man likās varētu piemērot arī šeit: “Google: kompānija, kas rīkojas vienu (vai pāris) līmeņus dziļāk nekā “tikai” stratēģijas līmenī. Google darbības pamatā ir ļoti skaidri definēti pamatprincipi un vērtības gan biznesā, gan marketingā, gan produktu radīšanā. Tie nosaka viņu rīcību un lēmumus. Un stratēģija pakļaujas vai var tikt mainīta, lai piepildītu šos pamatprincipus.”
Kuras ir Latvijas Valsts un Rīgas Domes pamatvērtības? Kāda ir Rīgas Satiksmes stratēģija (iespējams, ka RS ir skaisti uzrakstīta vīzija un darbības stratēģija – bla bla par pasažieru prioritātēm un cilvēku pirmajā vietā, bet vai tas uzrakstītais kaut vienā vietā Latvijā tiek realizēts dzīvē? parasti šādas lietas ir tikai tāpēc, ka kādam tā vajag)? Vai atkal nokāst piķi kādā trolejbusu konkursā? Vai esot pie siles strēbt cik var un dalīties ar draugiem, nerēķinoties ar sekām? Nedomāju gan, ka ar šādu attieksmi Latvija jebkad nostāsies uz kājām. Ir jāmaina attieksme, domāšana un jātur augsti ētikas principi, pie kam – jāsāk katram ar sevi.

Uffff…

Ufff.. tik sen neesmu mācījies, ka esmu pagalam saguris. Kādas 3 – 4 stundas no rīta kokteiļu un tilpumu mācīšanās, vakarā – no 6 līdz 10 nākošā nodarbība. Galva galīgi atradusi kaut ko iegaumēt un atcerēties. Bet paskatoties un pārējo kursabiedru veikumu, secināju , ka es tāds neesmu vienīgais. Kas priecē. Toties tagad es zinu kāda atšķirība ir starp sauso, slapjo un extra sauso martini un ka James Bonds patiesībā nedzer pareizi sagatavotu martini. 🙂
Nedēļas nogalē atkal sola labu laiku – tāpēc mēģināšu būt interaktīvs, piedāvājot savdabīgu Lielā Vakara 1:1 – vai jūs labāk gribētu redzēt stāstiņus no Viktorijas salas dzīves vai varbūt tomēr šo to no izbrauciena pa kalniem, piemēram, Whistler pilsētiņas (mēģināšu iekārdināt, tur nākamgad notiks daļa no olimpisko spēļu sacensībām)?

Fine Art Bartending

Tā kā ir izdalīta tonna ar cv un apstaigāta puse no centra krogiem, bet darba kā nav, tā nav – sāku domāt, kur slēpjas problēma. Parunājoties ar vietējiem un palasot citu atsauksmes, blogus un komentārus dažados interneta resursos, nonācu pie secinājuma, ka kanādieši mīl kanādiešu izglītības papīrus, kanādas pieredzi un kanādas references. Tāpēc šodien pieteicos uz 2 nedēļu ilgiem bārmeņa kursiem, kur man iemācīšot strādāt bārā, pārzināt viskijus (hmmm, eto mi uže prohodiļi:)), džinus, šņabjus, vīnus utt., kā arī tikt galā ar iereibušiem klientiem un bāra saimniecību. Izklausās jau jauki. Kā būs praksē – vēlāk. Tikai viena lieta. Kamēr man bija bārā jānopērk aliņš, es īsti pat nepievērsu uzmanību viņu jocīgajiem tilpumiem, bet tagad, kad man saka: sajauc 1½ oz Kanādiešu viskiju (ko viņi te nezkādēļ sauc par Rye) ar ¼ oz saldo vermutu un ¼ oz sauso vermutu, tad gan biku jāpadomā… Vienīgais, žēl , ka jājauc krāsaini šķidrumi, nevis reāla manta. Gribētos jau pagaršot, ko tad esmu uztaisījis:)
Pēc 2 nedēļām eksāmens un pirmais Kānādas izglītības papīrs rokā. Cerams, nebūs veltīgi un vismaz, atbraucot atpakaļ, varēšu pie Bikšus vai Mielavēna pieteikties:)
PS Vai Zviedrijas vēstniecība vēl vietā?:)

white rock

Svētdiena. Pamodos pusastoņos (kas varētu būt biku par agru, ņemot vērā, ka atsaucos nesen iepazīta baltkrieva uzaicinājumam pievienoties viņa kompānijai uz pasēdēšanu 50-to gadu stilā klubā Pat’s Pub, kas atrodas uz East Hastings, netālu no chinatown). Diena solījās būt skaista, tāpēc pēc neilga laiciņa izdomāju doties uz ASV pusi – atpūtnieku pilsētiņu White Rock.
Internetā izchekoju autobusu sarakstus un seko pirmais pārsteigums – izrādās White Rock ir iekļauta Vankūveras transporta sistēmā un uz turieni iet tādi kā piepilsētas autobusi. Un biļetes cena – 2.50$ par stundu piecpadsmit braucienu expreša autobusā. Tā, šeit laikam ir jāizdara neliela atkāpe – pastāstīšu par Vankūveras satiksmes shēmu. Visa Vankūvera ir sadalīta 3 zonās – pirmā zona darbadienās līdz 6.30 vakarā maksā 2,50$, otrā – 3,75 un trešā – 5$. Pēc 6.30 vakarā sestdienās, svētdienās un brīvdienās visas zonas maksā vienādi – 2,50$, pie kam visi transporti – autobusi (arī trolejbusi), debesu vilciens un jūras autobuss (par to citu reizi) ir saslēgti vienotā transporta sistēmā un parasti arī savienojumos uz nākamo transportu nav ilgi jāgaida. Vēl – Vankūverā ļoti domā par riteņbraucējiem un tie savus braucamos var pārvadāt sabiedriskajā transportā par brīvu, kā arī autobusiem un trolejbusiem priekšā ir speciāli turētāji, kur var uzkabināt 2 velosipēdus (sveiciens Rīgas Satiksmei – joprojām nevaru saprast viņu pasivitāti saistībā ar 22. autobusa bagāžas lietu. Būtu uzreiz noreaģējuši un atcēluši to maksu un miers. Nē, jaizdomā noteikumi pēc iespējas sarežģītāki un neizdevīgāki pasažieriem. Vai tiešām grūti sameklēt labus menedžerus par Bemhema atalgojumu? Visi taču vēl nav aizbraukuši prom uz ārzemēm:)). Savukārt maršruta plānošanas lapa ir ģeniāla – viss ir vienkārši un intuitīvi saprotams, tiek parādīts gan maršruts, gan visādi iespējamie atiešanas, pienākšanas, ceļošanas ilguma laiki, brauciena cena, savienojumi utt.
Starp citu, cik maksā svētdienā no Rīgas centra aizbraukt, piemēram līdz Saulkrastiem? Un vai transports turp un atpakaļ kursē vismaz reizi pusstundā?
Ā, nu un kā White Rock? Bildes runā labāk kā jebkurš stāstnieks. 🙂

GO CANUCKS GO

Vankūveras Canuks esot tik stipri, ka varot cerēt atkal uz Stenlija kausu. Pilsētā tik tiešām ir hokeja trakums un hokeja pavasaris. Gandrīz katram otrajam autobusam tai vietā, kur elektroniski izgaismojas maršruta numurs, tas mainās ar saukli GO CANUCKS GO! Pēc uzvarētajām spēlēm pilsētā auto taures skan it kā Latvijas izlase būtu otrreiz uzvarējusi Krieviju. Gandrīz katrs bistro un krodziņš ir rotājies ar Canucks simboliku. Īpašā cieņā esot viens krogs, kurš uzsauc bezmaksas alu ikreiz, kad Alex Burrows iemet. Jo šajās play-off cīņās viņš ir īpaši rezultatīvs. Arī es sarunās par hokeju par Canuks saku – mūsējie. 🙂
Ak jā, ir sācies pasaules čempionāts? Kanāda uzvarēja baltkrievus? Who cares.. tur tāpat aizbrauca tikai tie, kas beiguši cīņas par Stenlija kausu:)
PS Vai kāds zin pa kuru kanālu šorīt Vankūverā rādīs LAT – USA maču?

bezmaksas īre

Man palielam neko nevajag. Jo visu var dabūt par brīvu (nu gandrīz visu). Kā? Nopērc, lieto tad, kad tev vajag un 15 vai 30 dienu laikā nes atpakaļ. Vienkārši. Because we want free faster*. Vajag ieskannēt filmiņu? Vai Jūs , ser, vēlētos samaksāt ~30$ dolārus vai vēlaties to izdarīt pats un par brīvu? Protams, es vēlos par brīvu! Nu tad nopērciet lūdzu šo lielisko Epson V500 Photo skaneri, varat lietot 15 dienas un, ja vairs viņu nevēlaties – nesiet atpakaļ.
Nopērc mobilo telefonu, pēc 5 dienu lietošanas saproti , ka tev viņš riebjas – nes atpakaļ. Atdot atpakaļ var jebko. Drēbes (bet – jabūt birkām klāt), pārtiku (jābūt oriģinālajā iepakojumā), tehniku, zāles – visu. To es saucu par patērētāju aizsardzību. Jo bikses patiešām novērtēt var tikai mājās, telefona lietošanas ērtumu un praktiskumu – tikai lietojot, tāpat būs ar TV un citu aparatūru. Hmmm… laikam ar auto šitā štelle neies cauri. 🙂
Šodien, kad nesu atpakaļ nodot to skanneri hosteļa menedžeris man nopakaļ smejoties sauca: you cunning fox, you’re cheating!, kam kā parasti sekoja labas dienas novēlējumi.
* viena veikalu ķēdes (līdzīgs Drogas) reklāmas sauklis.